Apciemojot savu bērnu nometnē, pastaigājām pa teritoriju un nejauši atradām mētājamies telefonu. Guļ zālītē, vēl silts – droši vien tikko kā izkritis kādam razbainiekam no kabatas.
Lasi vēl: 21. jūnijs – vasaras saulgriežu laiks. Kādēļ šis datums ir tik svarīgs cilvēcei?
No sākuma domājām aiznest apsargiem, bet pa ceļam nolēmām, ka varam arī paši piezvanīt kādam no telefonā esošajiem kontaktiem, noskaidrot īpašnieka vārdu un atdot viņam pazaudēto telefonu.
Tā pat šķita daudz pareizāk.
Telefona grāmatiņā bija tikai divi kontakti: “Mamma” un “Tētis”. Sekundi padomājot, es nospiedu zvanīt “Tētim”.
“Čau, dēliņ!”, klausulē atbildēja patīkama, dziļa vīrieša balss.
“Piedodiet, bet es neesmu dēliņš,” sacīju es, “Mēs atradām telefonu, gribam atgriezt to īpašniekam. Vai šis ir jūsu dēla telefons?”
“Jā, dēla,” viegli apjucis atbildēja sarunu biedrs otrā galā. “Sakiet, kā tas nokļuva pie jums?”
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā